Novozibkovas rajons (Novozybkovskiy Rayon)
Novozibkovas rajons ir administratīvā iedalījuma vienība Krievijā, Brjanskas apgabala rietumos. Tas robežojas ar Krasnaja Goras un Gordejevkas rajoniem ziemeļos, Kļincu rajonu ziemeļaustrumos, Kļimovas rajonu dienvidaustrumos, Zlinkas rajonu dienvidos un ar Gomeļas apgabalu (Baltkrievija) rietumos.
Rajona administratīvais centrs ir Novozibkova (neiekļaujoties to sastāvā). Galvenā upe ir Ipute.
Rajons tika izveidots 1929. gadā. Līdz 1937. gadam Novozibkovas rajons bija Rietumu apgabalā, 1937.-1944. gados — Orlas apgabalā, kopš 1944. — Brjanskas apgabalā.
Kopš Čornobiļas AES katastrofas (1986) radiācijas fons rajonā ir ievērojami palielināts.
Pēc mūsdienu teritoriālā iedalījuma, Novozibkovas rajonā ir 8 lauku pašvaldības.
Rajona administratīvais centrs ir Novozibkova (neiekļaujoties to sastāvā). Galvenā upe ir Ipute.
Rajons tika izveidots 1929. gadā. Līdz 1937. gadam Novozibkovas rajons bija Rietumu apgabalā, 1937.-1944. gados — Orlas apgabalā, kopš 1944. — Brjanskas apgabalā.
Kopš Čornobiļas AES katastrofas (1986) radiācijas fons rajonā ir ievērojami palielināts.
Pēc mūsdienu teritoriālā iedalījuma, Novozibkovas rajonā ir 8 lauku pašvaldības.
Ģeogrāfiskā karte - Novozibkovas rajons (Novozybkovskiy Rayon)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |